autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Autotransporta direkcija gatavojas ietaupīt uz bāreņu rēķina

Autotransporta direkcija (ATD) atbildējusi valdības prasībai ietaupīt dotācijas pasažieru pārvadājumiem, ka «risinājums varētu būt atteikšanās no bērnu bāreņu pārvadāšanas bez samaksas».

No bāreņiem un politiski represētajiem ATD iesaka prasīt pilnu biļešu cenu, bet invalīdus rosina pacīnīties savā starpā par to, vai viņiem būtu jāmaksā visiem vienādi vai atkarībā no invaliditātes grupas diferencēti procenti no biļetes pilnās cenas, raksta NRA.lv

ATD ideja savākt kaut daļu no trijiem miljoniem ietaupāmo latu uz bāreņu rēķina nav īstenojama no tiem pārdesmit santīmiem līdz pāris latiem mēnesī, ko mēnesī iedod katram bērnunamu iemītniekam. Šī nauda nonāk pie saldumu, cigarešu un alkohola legālajiem un nelegālajiem tirgoņiem, bet autopārvadātājiem uz to nav nekādu cerību. Domāts tiek tukšot bērnu aizbildņu makus, bet šajā gadījumā Labklājības ministrija apsteigs ATD jeb Satiksmes ministriju. Proti, Labklājības ministrija izdomājusi ietaupīt aizbildņiem izmaksājamos pabalstus, izsvītrojot aizbildņus no Civillikuma.

ATD cerības uz bāreņiem un invalīdiem ir tas, kas paliek pāri, atmetot trīs citas idejas par taupīšanu, jo tās, kā izpētījusi ATD, «nedod vēlamo efektu». Pirmkārt, reisu un maršrutu skaita samazināšana izraisa arī pasažieru skaita samazināšanos tik lielā apmērā, ka pārvadātāju zaudējumi nevis dilst līdz ar izdevumu samazināšanos, bet aug atbilstoši ieņēmumu samazinājumam. Otrkārt, «arī tarifu kāpums (biļešu cenu pieaugums) nedos vēlamo efektivitāti, jo, ņemot vērā iedzīvotāju zemo maksātspēju un augsto bezdarba līmeni valstī, iedzīvotāji nespēs izmantot sabiedrisko transportu. Savukārt maksātspējīgākā iedzīvotāju daļa priekšroku dos privātajam transportam.» Treškārt, būtu iespējams atņemt dotācijas pasažieru dzelzceļam, bet tad samazinātos arī valsts a/s Latvijas dzelzceļš ieņēmumi par atļauju pasažieru vilcieniem braukāt pa LDz piederošām sliedēm. Zūdot LDz ieņēmumiem no šādas atļaujas izsniegšanas, LDz nāksies paaugstināt kravu pārvadājumu tarifus, «kas negatīvi ietekmēs Latvijas tranzītu, tostarp arī ostu biznesu Latvijā», atzīmē ATD. Tātad, pēc ATD loģikas, bāreņiem un invalīdiem ir jānodrošina pat ostu bizness, kaut parasti cilvēki domā, ka biznesam būtu jāfinansē šo grupu uzturēšana.

Varbūt arī, šauboties par bāreņu maksātspēju, ATD ir atradusi vēl vienu taupības iespēju – autoostu likvidāciju, kas tiek izteikta ar pieklājīgākiem vārdiem – «mainīt pašreizējo autoostu funkcionēšanas modeli un tā lomu pasažieru apkalpošanas sistēmā». Turpat gan atzīts, ka «autoostu likvidācija var radīt haosa iestāšanos pasažieru apkalpošanas sistēmā, jo pasažieriem nebūs pieejams un zināms vienots infrastruktūras objekts, no kura apdzīvotās vietās tiks organizēta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana ar autobusiem».

***

VIEDOKĻI

Inese Švekle, Rīgas domes Labklājības departamenta direktore:

– Nav jau tā, ka izdevumus tikai samazina. Rīgas dome šogad par 50 000 latu palielināja izdevumus to invalīdu pārvadāšanai, kuriem ir apgrūtinātas pārvietošanās spējas. Ticu domes vadības solījumam šā deputātu sasaukuma laikā necelt tarifus pilsētas transportā. Tam jānozīmē arī bāreņu pārvadāšana bez maksas. Rīgas bāreņi dzīvo arī laukos, bet tas jau neizmaksā dārgi, ka mēs ieliekam vairākus mazus bērnus vienā automašīnā un aizvedam prom. Tur viņi dzīvo un mācās vienā vietā, nevis kaut kur braukā.

Pēteris Salkazanovs, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents:

– ATD ir atgriezusies pie tā paša, kas tika apspriests un noraidīts vēl vecajā Valda Dombrovska valdībā. Toreiz saprata, ko nedrīkst darīt, bet tagad darīs. Pāriesim uz to, ka autobusi iegriežas katrā apdzīvotā vietā 2–3 reizes nedēļā un ar tiem nevar tikt ne uz darbu, ne uz skolu. Tad iesim tālāk – likvidēsim sabiedriskos pasažieru pārvadājumus. Lai paliek bez darba 11 000 šajā nozarē strādājošo, lai valstij pazūd 50 miljoni latu gadā, ko nozare samaksā nodokļos, un lai pārvadātāji attiesā no valsts 225 miljonus latu par līgumu laušanu.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv

Pievienot komentāru