Aviāciju uztur valsts nauda

Latvija, Igaunija un Krievija sarīkojušas sacensību par lielākajiem valsts naudas ieguldījumiem aviācijā Baltijas gaisa telpā.

Latviju un Igauniju ierobežo ne tikai un, konkrētajā finansēšanas virzienā, ne tik daudz naudas trūkums, cik Eiropas Savienības normas negodīgu konkurenci un Eiropas Komisija, kas kontrolē šo normu ievērošanu. Nupat kā EK ir panākusi Igaunijas aviokompānijas Estonian Air likvidāciju, bet nereaģē uz jaunas aviokompānijas Nordic Aviation Group nodibināšanu par tiem pašiem 40,7 miljoniem eiro no Igaunijas valsts, ar kuriem tā būtu turpinājusi segt Estonian Air zaudējumus, ja EK to ļautu. Par Igaunijas valsts kopējiem ieguldījumiem savā vecajā aviokompānijā tiek minēti aptuveni 80 miljoni eiro.

Latvijas airBaltic pārspēj Estonian Air darbības vērienā, t. i., kopējo zaudējumu apjomā. Aptuveni tie varētu būt virs pārsimts miljoniem eiro. Šo summu grūti precizēt, jo airBaltic kopējais zīmols ir sedzis dažādos veidos, tajā skaitā ar savstarpējiem pakalpojumiem un parādiem saistītu firmu mudžekli. Visticamāk, ka pilnīga pārskata par naudas plūsmām šā mudžekļa iekšienē nekad nav bijis un tas, kas bija, pazuda kopā ar uzņēmuma iepriekšējo vadītāju Bertoltu Fliku. No viņa mantojumā palika airBaltic negatīvais pašu kapitāls –180 miljonu eiro, kas tagad samazināts līdz –80 miljoniem. No +100 miljoniem eiro uzņēmums skaitās nopelnījis 10 miljonus un no savas īpašnieces valsts saņēmis 90 miljonus. Tādējādi uzņēmuma +90 miljonu nozīmē –90 miljonu Valsts kasē, par ko ne EK, ne kāds cits traci neceļ. Valdība jau ir uzdevusi Valsts kasei sagatavot nākamos 80 miljonus eiro airBaltic apdāvināšanai. «A/s Air Baltic Corporation atbilst likuma Par budžetu un finanšu vadību 36. panta piektajā daļā noteiktajam subjektu lokam, kam ir tiesības saņemt valsts aizdevumu. Valsts aizdevuma izsniegšanu izvērtēja Ministru kabinets. Savukārt Saeima lems par Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem likumprojekta Par valsts budžetu 2016. gadam ietvaros. Aizdevums nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžeta bilanci,» NRA.lv paskaidroja Valsts kases biroja vadītāja Zanda Gintere. Jauki, protams, ka vismaz dažās nozarēs kaut neierobežoti tēriņi «nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžeta bilanci», bet žēl, ka medicīna, izglītība un daudzas citas nozares neprot naudu tērēt pēc aviācijas parauga un grauj valsts budžetu ar saviem naudas pieprasījumiem.

Valsts naudas dāvinājums valsts uzņēmumam tiek gatavots tāpēc, lai uzņēmums varētu nopirkt jaunas lidmašīnas. Tieši par šo summu nevarētu nopirkt vairāk par vienu lidmašīnu no vairākiem desmitiem nepieciešamo un jau pasūtīto, taču valsts naudas ieguldījums atļaus uzņēmumam aizņemties naudu bankās. Tās būšot ar mieru izsniegt naudu jaunu lidmašīnu iegādei ar nosacījumiem, ka lidmašīnas tiek ieķīlātas naudas devējam un ka airBaltic norēķinājies ar saviem vecajiem kreditoriem, lai tie nesāktu snaikstīties arī ap jaunajām lidmašīnām.

airBaltic saskata iespēju vienā rāvienā tikt pie pozitīva pašu kapitāla, saņemot 80 miljonu eiro no valsts un 52 miljonus no Ralfa Dītera MontāgaGirmesa, kuram par to atdos 20% airBaltic akciju. Šis cilvēks ir atpazīts kā Krievijā ražoto lidmašīnu Sukhoi Superjet 100 izplatītājs trūcīgām valstīm un to aviokompānijām. Tās tiek faktiski uzpirktas ar lidmašīnām par dempinga cenu, lai nepaliktu tā, ka šīs lidmašīnas izmanto tikai Krievijas valsts aviokompānija Aeroflot. Krievijai nākas piemaksāt par valsts prezidenta Vladimira Putina ideju uzdot jaunas pasažieru lidmašīnas konstruēšanu un būvi kara lidmašīnu ražotājam, kura produkts pats par sevi pircējus nepiesaista. Latvijas gadījumā Krievijas piemaksu nav izdevies nokārtot tik diskrēti, lai tas nebojātu Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts tēlu. Šī neizdošanās ir maksājusi amatu satiksmes ministram Anrijam Matīsam un atstājusi atklātu jautājumu, vai darījums ar Ralfu Dīteru MontāguGirmesu tiks pabeigts.

Arnis Kluinis