Eiropas Komisija: sociālās palīdzības sistēma Latvijā ir vāja

Nabadzība un ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām ir augsta, turklāt nevienlīdzība ir viena no augstākajām visā Eiropas Savienībā. Šis ir viens no Eiropas Komisijas (EK) secinājumiem, vērtējot Latvijas progresu reformu veikšanā.

EK ziņojums aptver ekonomiskās un sociālās situācijas vērtējumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, un diemžēl tieši sociālā politika un veselības aprūpes sistēma saņēmušas skarbu kritiku. Sociālās palīdzības sistēma ir vāja un nenodrošina efektīvu aizsardzību pret nabadzību, un 2014. gadā pieņemtie plāni, lai reformētu sociālo palīdzību, netiks īstenoti, kā paredzēts, un valdībai nav cita plāna, kā rīkoties.

NRA.lv vēsta, ka EK nākusi klajā ar ikgadējo analīzi par ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs. Tā secina, ka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās rada problēmas saistībā ar darbaspēka piedāvājumu, kā arī sociālā nodrošinājuma un veselības aizsardzības sistēmām.

Zema pensija, jāstrādā

Pēc EK prognozēm, īstermiņā negatīvo ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu kompensēs pieaugošais nodarbinātības līmenis, kas pagājušā gada beigās Latvijā sasniedza 73,1 procentu. Tomēr vidējā termiņā un ilgtermiņā neizmantotais darbaspēka potenciāls tiks izsmelts, kā rezultātā samazināsies darbaspēks, un, tā kā emigrantu vidū pārsvarā ir jaunieši, paredzams, ka nākotnē demogrāfiskās slodzes līmenis ievērojami pieaugs.

Analizējot bezdarba līmeni, ziņojumā secināts, ka 42 procenti bezdarbnieku ir ilgtermiņa bezdarbnieki un puse no viņiem ir bez darba ilgāk nekā četrus gadus, kas padara iespēju atgriezties darba tirgū vēl grūtāku. «Bezdarbnieku aktivizēšana joprojām ir zema. Bezdarbnieku līdzdalība aktīva darba tirgus politikā ir mazāka nekā vairumā citu ES valstu,» teikts dokumentā. Sabiedrisko darbu programmas īpatsvars lēnām sarucis, bet joprojām ir vispopulārākais pasākums ilgtermiņa bezdarbniekiem, taču EK norāda, ka sabiedriskie darbi parasti tiek uzskatīti par vieniem no vismazāk efektīvajiem instrumentiem. Reģionālās bezdarba līmeņa atšķirības ir ļoti ievērojamas (Rīga pretstatā Latgalei), taču, par spīti tām, reģionālā mobilitātes atbalsta izmantojums joprojām ir zemāks, nekā gaidīts.

Gados vecāku cilvēku (55-64 gadi) nodarbinātības līmenis ir augstāks nekā vidēji ES, bet šajā vecuma grupā arī bezdarba līmenis ir augsts (9,4 procenti) salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Salīdzinoši liela procentuālā daļa pensionāru vēlas turpināt strādāt (38 procenti Latvijā, ES vidējais rādītājs ir 28 procenti). Augstu aktivitātes līmeni gados vecāku darba ņēmēju vidū, iespējams, daļēji motivē relatīvi zemās pensijas. EK ziņo: valdība esot sagatavojusi papildu jaunus pasākumus, kas paredzēti tiem cilvēkiem, kuriem ir pāri 50 gadiem, tomēr lielākā daļa no šiem pasākumiem vēl nav īstenoti.

Vāja sociālās palīdzības sistēma

Nabadzības līmenis Latvijā samazinās, taču tas joprojām ir viens no augstākajiem ES. Mazi izdevumi sociālajai aizsardzībai un sociālo pabalstu mazā ietekme uz nabadzības mazināšanu ietekmē nabadzības līmeni, proti, neļauj tam sarukt. Sociālās palīdzības sistēma ir vāja un nenodrošina efektīvu aizsardzību pret nabadzību, secina EK, un šādu secinājumu eksperti izsaka ne pirmo gadu pēc kārtas. 2014. gadā valdība pieņēma konceptuālu dokumentu par minimālo ienākumu līmeni, kas nosakāms 40 procentu apmērā no izlīdzinātajiem mājsaimniecības vidējiem ienākumiem. Dažādi pabalsti (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, bezdarbnieku pabalsti, minimālās pensijas, sociālās palīdzības pabalsti) būs saistīti ar šo līmeni. Plāna īstenošanu bija paredzēts sākt 2017. gadā, taču šie plāni ir atmesti.

Galvenais sociālās palīdzības pabalsts – garantētais minimālais ienākums (GMI) – palielina ienākumu, lai sasniegtu 50 eiro mēnesī vienai personai, un to parasti papildina mājokļa pabalsts, bet pabalstu līmenis ievērojami atšķiras dažādās pašvaldībās, secina EK. Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm sociālajai palīdzībai procentuāli no IKP tērē maz. Sociālā palīdzība ģimenēm ir nedaudz uzlabojusies – EK atsaucas uz šāgada janvārī pieņemtajiem grozījumiem, kas paredz, ka ģimenes valsts pabalsti nav iekļauti ienākumu pārbaudē, palielinot atbalstu ģimenēm ar bērniem. Toties ir uzlabojusies sociālās palīdzības pabalstu datu vākšana.

Nabagākie – seniori

EK arī secinājusi, ka vecāka gadagājuma cilvēki Latvijā ir visvairāk pakļauti nabadzībai – sociālās atstumtības rādītājs senioriem ir 42 procenti, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Pensiju pietiekamība viena no zemākajām ES, bet minimālā pensija ir viszemākā ES. Komisija norāda, ka Latvija ir veikusi dažus pasākumus, lai risinātu pensiju pietiekamības problēmu, – mainījusi indeksācijas kārtību (tās rezultātu redzēsim šāgada rudenī), tāpat pensiju kapitāla uzkrājums tiks sadalīts pa visu ekonomikas ciklu ar atpakaļejošu spēku, kā rezultātā pensijas, kas piešķirtas krīzes laikā, tiks palielinātas. 2011. gadā piešķirtās pensijas tiek pārrēķinātas šogad, bet pensijas, kas piešķirtas laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam, tiks pārskatītas 2018. gadā.

Vāja ir arī personu ar invaliditāti sociālā aizsardzība. Kaut gan personu ar invaliditāti nodarbinātības un aktivitātes līmenis Latvijā ir labāks nekā ES vidējais rādītājs, nabadzības līmenis ir viens no sliktākajiem Eiropā. 43 procenti personu ar invaliditāti ir pakļautas nabadzībai. Sociālās atstumtības riska līmenis cilvēkiem ar smagu invaliditāti ir vēl augstāks – 51 procents. Tajā pašā laikā Latvija pabalstiem saistībā ar invaliditāti izlieto 1,2 procentus no IKP (ES vidējais rādītājs ir divi procenti).

Dzīvo sliktos mājokļos

Ziņojumā sacīts, ka nabadzīgiem iedzīvotājiem ir grūtības tikt pie pienācīgiem mājokļiem. Liela daļa nabadzīgo ģimeņu dzīvo pārapdzīvotos, sliktas kvalitātes mājokļos (27,3 procenti pret ES vidējo rādītāju – 12,4 procenti), un nabadzībā dzīvojoši bērni īpaši cieš no tā. Tiesa, pārapdzīvotības rādītāji ir augsti gan nabadzīgajiem iedzīvotājiem, gan iedzīvotājiem kopumā. Sociālo mājokļu īpatsvars ir ļoti zems.

***

Uzziņai

Latvijas progresa novērtējums Eiropas Komisijas rekomendāciju izpildē

• Kopumā Latvijas progress uzskatāms par ierobežotu

• Novērsts pārmērīgs deficīts un kopš 2012. gada saglabāta fiskālā disciplīna

• Latvija progresējusi augstākās izglītības, tieslietu un enerģētikas tirgus jomās, kaut reformu pabeigšana un ieviešana turpinās

• Profesionālās izglītības un maksātnespējas jomās pieņemts atbilstošs tiesiskais ietvars, bet nepieciešama efektīva ieviešana

• Nav pietiekamu rezultātu darbaspēka nodokļu sloga pārnešanā, sociālās palīdzības reformā, bezdarbnieku aktivizēšanā, veselības aprūpē un publiskā sektora reformās

Avots: Eiropas Komisija

Inga Paparde

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/