autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Jauns gads – jauni nodokļi. Noskaidro, par ko nodokļos maksāsim vairāk?

Līdz ar minimālās algas pieaugumu, šogad tiek prognozēts arī mērens vidējās algas kāpums. Tomēr cerību uz lielāku pārticību nokauj atsevišķu nodokļu palielinājums, kā arī jaunu nodevu un prasību ieviešana.

NRA.lv atgādina, ka šogad Latvijā minimālā alga palielināta par desmit eiro – no 370 eiro uz 380 eiro uz papīra. Tas varētu priecēt aptuveni 30 tūkstošus strādājošo, kuru alga pērn bija aptuveni minimālās algas līmenī. Četrreiz vairāk (aptuveni 141 tūkstotis) pērn bija tādu personu, kuru alga nesasniedz pat minimālo algu. Minimālā alga šogad paaugstināta ne tikai Latvijā. Igaunijā tā pieaugusi no 430 eiro uz 470 eiro mēnesī. 2018. gadā Igaunijā minimālo algu plāno palielināt līdz 500 eiro.

Alga uz rokas – mazāka

Taču līdz ar izmaiņām darbaspēka nodokļos, strādājošie, kuriem nav apgādājamo, neatkarīgi no algas lieluma, šogad mēnesī uz rokas saņems 3,45 eiro mazāk nekā pērn (ja nemainīsies alga), jo šogad neapliekamais minimums tika samazināts no iepriekšējiem 75 eiro uz 60 eiro, vienlaikus palielinot iespēju pēc gada saņemt no valsts atpakaļ pārmaksāto diferencēto minimumu.

Šis gads ir pirmais, kad strādājošie, kuru alga pērn nepārsniedza 1000 eiro mēnesī, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākuma deklarāciju par 2016. gadu, varēs saņemt atpakaļ nodokļu pārmaksu. Maksimālā summa, ko šādā veidā varēs atgūt, būs 69 eiro (vienreizējs maksājums), un tā pienāksies tiem, kuru alga pērn nepārsniedza 370 eiro mēnesī. Tiem, kuru alga bija lielāka, atmaksājamā summa būs mazāka. Savukārt tiem, kuru alga pērn pārsniedza 1000 eiro mēnesī un nav apgādājamo, nekādas atmaksas saistībā ar neapliekamo minimumu nepienāksies.

VID atgādina, ka gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu par 2016. gada ienākumiem, var iesniegt, sākot ar 2017. gada 1. martu.

Šogad personai, kura saņems tikai darba algu, kas nepārsniedz 400 eiro mēnesī, gada ienākumu deklarācijā piemēros 1380 eiro lielu gada neapliekamo minimumu (115 eiro mēnesī). Nākamgad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2017. gadu, šādas personas varēs saņemt atpakaļ 151,80 eiro. Savukārt, ja personas darba alga šogad būs lielāka nekā 1100 eiro mēnesī, tad atmaksa par diferencēto neapliekamo minimumu nepienāksies. Tām personām, kuras 2017. gadā saņems tikai darba algu, kas ir robežās no 400 eiro līdz 1100 eiro mēnesī, gada ienākumu deklarācijā piemērojamais neapliekamais minimums tiks aprēķināts pēc īpašas formulas un tā apmērs būs atkarīgs no algas lieluma, t.i., jo alga tuvāk 1100 eiro slieksnim, jo diferencētā neapliekamā minimuma apmērs būs mazāks. Līdz ar to arī ar gada ienākumu deklarāciju atgūstamā nodokļa summa šīm personām būs mazāka par 151,80 eiro.

Nelielo algu saņēmēji ar vairākiem apgādājamajiem tuvākos gados no neapliekamā minimuma izmaiņām vispār nejutīs nekādas izmaiņas. Tā kā šādas personas saņem atvieglojumu par apgādājamajiem, tad nodokļa pārmaksa neveidojas, un, lai arī teorētiski pienākas lielāks neapliekamais minimums, tam nav nekādas ietekmes uz neto ienākumiem. Viņi algā uz rokas saņems tikpat, cik pērn, bet tajā pašā laikā arī nevarēs atgūt neapliekamā minimuma pārmaksu, jo tādas nebūs. Par 400 eiro mēnesī strādājošais ar diviem apgādājamajiem pērn uz rokas mēnesī saņēma 358 eiro mēnesī, bet viņš šogad nesaņems atmaksu par 2016. gadā pārmaksāto neapliekamo minimumu.

VID vērš uzmanību, ka diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro par to periodu, kad persona saņem pensiju. Tādējādi strādājošam pensionāram piemēro pensionāra neapliekamo minimumu, t.i., 235 eiro mēnesī jeb 2820 eiro gadā, bet diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro. Ja pensija ir mazāka par 235 eiro mēnesī, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pensijai nepiemēroto neapliekamā minimuma daļu var piemērot darba algai un saņemt nodokļa atmaksu.

Sākot ar šo gadu, valsts arī neļaus saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus iemaksām pensiju fondos, ja iemaksa tiks saglabāta mazāk nekā divus gadus. Tādā gadījumā IIN atlaide būs jāatmaksā valstij.

Nodokļi – lielāki

Šogad gaidāms visai plašs akcīzes nodokļa, dabas resursu nodokļa un transportlīdzekļu nodokļu likmju kāpums. Lielāks akcīzes nodoklis šogad būs jāmaksā par cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai, no 1. marta – par alkoholiskajiem dzērieniem, no 1. jūlija – par cigaretēm.

Ievērojams likmju paaugstinājums būs arī dabas resursu nodoklim, tajā skaitā preču un izstrādājumu iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no polistirola par 41%, visu veidu dziednieciskām dūņām par 27 %, ārstnieciskiem minerālūdeņiem vai minerālūdeņiem, kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs ūdens ieguves teritorijā, par 100%, pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem par 38%, visu veidu riepām – divas reizes utt.

Arī transportlīdzekļu nodokļos gaidāma virkne izmaiņu un auto īpašniekiem – ne tās patīkamākās. Ar šo gadu vairs nebūs jāmaksā automobiļu un motociklu reģistrācijas nodoklis, toties par 7,4% pieaugs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes. Pirmo reizi Latvijā reģistrētiem auto, kas būs jaunāki par 2009. gadu, šo nodokli rēķinās jau pēc plaši kritizētā CO2 izmešu apjoma. Tāpat personām, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstīs reģistrētus auto, būs jāmaksā no desmit eiro par dienu līdz 1000 eiro par gadu.

Ilgi muļļātais mikrouzņēmumu nodoklis šogad atnesis jaunas izmaiņas – no pērn spēkā esošās 9% likmes tā palielināta līdz 12% (uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā) un 15% (apgrozījumam no 7000,00 līdz 100 000 eiro gadā).

Savukārt sezonas strādnieki vairs nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo, sākot ar šo gadu, bezdarbnieku pabalstu izmaksās tikai tad, ja būs nostrādāti 12 mēneši 16 mēnešu periodā. Iepriekš bija nepieciešams 12 mēnešu periodā nostrādāt deviņus mēnešus. Līdz 1. martam ir noteikts pārejas periods.

Suņu īpašniekiem jāgatavojas uz obligātu savu mīluļu čipēšanu, kas, visticamāk, arī nebūs neko lēti.

Pagaidām atelpa

Saeima, lemjot par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, pērn tomēr nolēma atlikt ieceri par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu līdz 2018. gadam.Tas nozīmē, ka šogad OIK maksājuma aprēķināšanas princips nemainīsies. Tāpat noraidīta iecere par minimālās sociālās iemaksas iekasēšanu pat pusslodzes un ceturtdaļslodzes gadījumos.

***

Likumu izmaiņas 2017. gada 1. janvārī

Minimālā alga – 380 eiro

Minimālais neapliekamais minimums – 60 eiro mēnesī

Pārrēķinās pensijas, kuras piešķirtas 2011. gadā

Ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 50,07 eiro mēnesī

MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro – 12%, apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro – 15%

Ar IIN neapliks stipendijas līdz 280 eiro mēnesī, kuras izmaksā uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas, kā arī stipendijas, kuras maksā ārstniecības iestāde par medicīniskās izglītības programmas apguvi

Nodokļa atvieglojumu 175 eiro par apgādībā esošu personu attiecinās arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumus vai valsts pensiju

Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu līdz sešu gadu vecumam būs 95 eiro, par bērna uzturēšanu no septiņiem līdz 18 gadiem – 114 eiro

Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpes nodrošināšanu būs 171 eiro

Vairs nepiemēros nodokļa atvieglojumu, ja privātajā pensijas fondā iemaksāto naudu izņems tajā pašā vai nākamajā gadā

Fiziskas personas nevarēs veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis zaudē likuma spēku

Vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes tiek paaugstinātas par 7,4%, pirmo reizi Latvijā reģistrētie auto šo nodokli maksās pēc CO2

Par ārvalstīs reģistrētas automašīnas izmantošanu ceļu satiksmē Latvijas iedzīvotājam būs jāmaksā desmit eiro dienā, 250 eiro mēnesī, 600 eiro pusgadā vai 1000 eiro gadā.

Ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācija būs jāveic piecu dienu laikā pēc tā iegādes vai ārvalstīs iegādātu transportlīdzekļu ievešanas dienas

Taksometriem būs jāveic obligātais maksājums 130 eiro apmērā mēnesī par automašīnu

Personai, izvēloties saņemt apdrošināšanas atlīdzību transportlīdzekļa remonta veikšanai skaidrā naudā, aprēķinātā zaudējumu summa tiks izmaksāta 70% apmērā bez PVN. Skaidrā naudā izmaksājamo summu vēl samazinās

Palielinās akcīzes nodoklis cigarellām un citiem tabakas izstrādājumiem

Paaugstinās dabas resursu nodokļu likmes

Paaugstinās dabas resursa nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu poligonos

VSAOI iemaksām bezdarba gadījumam vajadzēs būt veiktām ne mazāk kā 12 mēnešu pēdējo 16 mēnešu periodā

Ģenerāluzņēmējam būvniecībā būs jāaprēķina un jāmaksā atbildības nodrošinājums (VSAOI) par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts ģenerāluzņēmēja būvobjektā

Zvērinātam notāram būs jāsniedz VID informācija par gadījumiem, kad tiek mantota nereģistrējama kustama manta, tajā skaitā skaidra nauda, kuras vērtība pārsniedz 15 000 eiro.

Nokavējuma naudas likme nodokļu pamatparādam samazināta līdz 0,025% par katru nokavēto dienu. Nokavējuma naudas aprēķināšana tiks pārtraukta, tai sasniedzot 40% no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra.

Visi suņi, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, būs jāčipē un jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Mājas kaķus un mājas (istabas) seskus to īpašnieki varēs apzīmēt un reģistrēt pēc izvēles

VID varēs slēgt negodprātīgos internetveikalus

Būs jāmaksā valsts nodeva par kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, pagaidu izvešanu un mākslas un antikvāro priekšmetu pilnīgu izvešanu un pagaidu izvešanu no Latvijas

***

Izmaiņas 2017. gadā Latvijā

31. janvāris Līdz šim datumam var atgūt MUN statusu vai atteikties no tā

1. februāris Sāks publiskot informāciju par uzturlīdzekļu parādniekiem portālā www.latvija.lv

1. marts Iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākuma deklarāciju VID, lai atgūtu pārmaksātos nodokļus, tajā skaitā diferencēto neapliekamo minimumu par 2016. gadu

Paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem

31. marts Līdz šim datumam bezdarbnieka statusu ieguvušie pabalstu saņems saskaņā ar 2016. gada regulējumu

1. aprīlis Tiek atvērts dabasgāzes tirgus

Palielinās valsts atbalsts apgādnieku zaudējušiem bērniem

Izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiks uzsāktas trīs mēnešu laikā

Uzturlīdzekļu parādnieki vairs nevarēs vadīt transportlīdzekli un kuģi, ja viņa vietā uzturlīdzekļus maksās valsts un viņš nebūs vienojies par parāda atmaksu

1. jūlijs Paaugstinās akcīzes nodokļa likme cigaretēm

Vairs nevarēs iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei

1. septembris No Uzturlīdzekļu garantijas fonda uzturlīdzekļus sāks izmaksāt personām līdz to 21 gada vecumam, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā

1. oktobris Pensiju indeksācijā sāks piemērot 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem

Ilze Šteinfelde

Foto:Taken/https://pixabay.com/en/users/Taken-336382//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru