Gada nogalē Rātsnamā suminājumus un apbalvojumus no Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas un Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) saņēma skolēnu un studentu darbi, kuros piedāvātas idejas galvaspilsētas satiksmes problēmu risināšanai.

Lielākais ieguvums no Rīgas domes Rīgas Transporta sabiedriskās padomes jau sesto gadu rīkotā konkursa ir novatoriski risinājumi - uzsver RDSD direktors Edgars Strods. Viņš atzīst, ka no skolēniem un studentiem nemaz negaida tūlītēji praksē izmantojamas tehnoloģiskas shēmas, drīzāk idejas, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē, raksta LV.LV.

"Viens no šā gada studentu darbiem rāda, kā automašīnu skaitīšanā var izmantot akustisko metodi. Pašlaik šo uzdevumu ievērojami lētāk var paveikt, algojot cilvēkus, kas skaita garām braucošos automobiļus. Taču varbūt pēc gadiem pieciem akustiskā metode kļūs aktuāla un mēs sāksim to izmantot," skaidro E.Strods.

Lai gan viņš nenoliedz, ka RDSD no iepriekšējo gadu konkursa darbiem ir ieviesis atsevišķas praktiskas idejas satiksmes uzlabošanai, tomēr konkrētus piemērus nosaukt nevarēja.

Rīgas domes Rīgas Transporta sabiedriskās padomes priekšsēdētājs Jevgeņijs Kopitovs teic, ka sešu gadu laikā starp studentu darbiem ir bijis daudz tādu, kas piedāvā tūlīt izmantojamas idejas. Piemēram, pirms trim gadiem viens konkursants prognozēja transporta kustību uz Dienvidu tilta. "Studenti savos darbos bieži piedāvā dažādus satiksmes modelēšanas aparātus, kuri ļauj prognozēt satiksmes intensitāti un sastrēgumu vietas nākotnē, tāpēc, ja korķu skaits Rīgā samazinās, tad ir skaidrs, ka RDSD ir izmantojis konkursantu sniegtās idejas," stāsta J.Kopitovs.

Viņš ir pārliecināts, ka RDSD ir ņēmis vērā studentu ieteikumus attiecībā uz tramvaju satiksmi. Ideja par zemās grīdas tramvajiem, kura ieviešanu "Rīgas satiksme" 6. tramvaja maršrutā plāno pabeigt ap 2011. gadu, nākusi tieši no studentiem.

Sastrēgumi un drošības jautājumi uz ielām vairs nav studentu un skolēnu izpētes objekts, akcentē J.Kopitovs. Viņš pieļauj: tas tāpēc, ka krīzes iespaidā satiksmes intensitāte Rīgas ielās mazinājusies. Šogad 18 jaunieši no Rīgas 34. vidusskolas, Purvciema vidusskolas, Rīgas Tehniskās universitātes un Transporta un sakaru institūta savos darbos galvenokārt koncentrējušies uz ekoloģiskām problēmām. Piemēram, tiek prognozēts, cik lielā mērā automobiļu izplūdes gāzes piesārņos galvaspilsētas gaisu nākotnē. Doti ieteikumi, kā samazināt elektroenerģijas patēriņu sabiedriskajā transportā.

"Studentu idejas Rīgas domes deputāti var izmantot par pamatu, attīstot jaunus risinājumus satiksmes problēmām. Taču, lai pārņemtu konkursa idejas pilnībā, ir jābūt matemātiskai pieredzei, tāpēc jācer, ka nākotnē jaunie speciālisti paši sāks strādāt satiksmes sfērā, lai savas ieceres īstenotu," viedokli pauž J.Kopitovs.

"Aktuālākā problēma galvaspilsētā ir tā, ka satiksmes trūkumiem risinājumus meklē amatieri vai iesācēji satiksmes jomā - skolēni, studenti, žurnālisti un autovadītāji, nevis atbildīgās personas," uzskata autožurnālists Pauls Timrots. Arī viņš piekrīt, ka ekonomiskās krīzes iespaidā sastrēgumi vairs nav aktuālākā problēma Rīgā. Tagad, satiksmes intensitātei samazinoties, radušies piemēroti apstākļi, lai, piemēram, "aizlāpītu bedres galvaspilsētas ielās".

Kā jau LV.LV informējis, eksperti par pērno gadu būtiskākajām satiksmes problēmām Rīgā atzinuši nepārdomātu satiksmes organizāciju, zemu autovadītāju braukšanas kultūru un gājējiem nedraudzīgu infrastruktūru.