Tauta negrib politiskās rotaļas

Kamēr partijas priekšvēlēšanu periodā piesaka karu oligarhiem, korupcijai un valsts nozagšanai, vēlētāji norāda: daudz vairāk par politisko konjunktūru un varas pārdali viņus interesē labklājības jautājumi un tautsaimniecības uzplaukums.

DnB NORD Latvijas barometra pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji par būtiskāko 11. Saeimas un nākamās valdības uzdevumu uzskata tautas labklājības līmeņa celšanu, jo 65% aptaujāto ir pārliecināti, ka Latvijas valsts patlaban attīstās nepareizā virzienā.

Vērtējot atlaistās Saeimas darbību, vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka tā ne ar ko nav atšķīrusies no iepriekšējiem parlamentiem, bet 16% respondentu domā, ka tā strādājusi vēl sliktāk par 9. Saeimu, raksta NRA.lv.

Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš šādam viedoklim kategoriski nepiekrīt. «Domāju, pieredzējuši politikas vērotāji man piekritīs, ka padzītā 10. Saeima uzrādīja lūzumu līdzšinējā parlamentārās demokrātijas dinamikā, kas kopš Augstākās padomes laikiem bija pieaugoša pelēcība un bezdomu pakļaušanās balsošanas mašīnai. Atlaistajā Saeimā bija krietni vairāk spilgtu personību un citās jomās sevi spilgti apliecinājušu cilvēku, un arī vēlētāji bija veikuši pamatīgu tīrīšanu ar vēlēšanās viņu rīcībā esošo plusiņu un mīnusiņu palīdzību. Tieši pozitīvās pārmaiņas Jēkaba ielā radīja apstākļus, kuros varēja notikt Saeimas atlaišana, jo ir cerība, ka nākamā Saeima varētu būt vēl labāka,» norāda eksperts.

Savukārt Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, atgādina – jau 2010. gada nogalē 19% aptaujāto prognozēja, ka pērn apstiprinātā valdība strādās ne vairāk kā sešus līdz divpadsmit mēnešus. «Gandrīz piektdaļai iedzīvotāju acīmredzot bijusi taisnība,» rezumē pētniece.

Prognozējot, kā Saeimas ārkārtas vēlēšanas mainīs situāciju valstī, ievērojama daļa aptaujāto uzskata, ka politiķi turpmāk rēķināsies ar to, ka parlamenta atlaišana ir gluži reāli īstenojama, tāpēc strādās labāk (32%). Tāpat respondenti izteikuši cerību, ka pēc precedenta ar Saeimas atlaišanu arī pati sabiedrība, apzinoties savu ietekmi, kļūs aktīvāka un prasīgāka pret politiķiem (25%). Tiesa gan, iedzīvotāji samērā bieži arī atzīmējuši, ka vēlēšanas neko būtiski nemainīs – tā domā 29% respondentu.

Raksturojot galvenos uzdevumus, kuri būtu jāveic nākamajai Saeimai, absolūts respondentu vairākums, t. i, 62%, akcentējuši nepieciešamību panākt tautsaimniecības uzplaukumu. Ļoti svarīgas respondentiem šķiet arī demogrāfiskās krīzes problēmas, kā arī jautājums par pensiju palielināšanu. Politologs Filips Rajevskis gan piebilst: neraugoties uz sabiedrības vēlmi pastiprināti pievērsties labklājības jautājumiem, Latvijas sabiedrība tomēr vēl nav novesta tik lielā izmisumā, lai par vēdera tiesu aizmirstu jebkādus principus. «Mūsu vēlētājiem tomēr joprojām ir virkne sarkano līniju un stingru pozīciju, kas stāv pāri praktiskajām ikdienas vajadzībām. Pretējā gadījumā nacionālajiem spēkiem nebūtu tik labi reitingi,» komentē eksperts.

Ņemot vērā sarežģītos, pieredzi un zināšanas prasošos uzdevumus, kuru izpildi sabiedrība sagaida no nākamā parlamenta, iedzīvotāji 11. Saeimā un valdībā grib redzēt cilvēkus ar idejām un skaidru darbības plānu (61%), kā arī izglītotus un gudrus cilvēkus (54%). Tikmēr ceturtā daļa aptaujāto norāda, ka valsts vadībā jābūt cilvēkiem ar pieredzi politikā un nevainojamu reputāciju. Nedaudz mazāk – 23% – respondentu uzskata, ka valdībā jābūt cilvēkiem, kuri ir gatavi palielināt sociālās garantijas. Savukārt publiskajā retorikā nereti izskanējušajiem apgalvojumiem, ka valsts vadībā nepieciešami jauni cilvēki bez pieredzes politikā vai arī cilvēki ar pieredzi uzņēmējdarbībā, piekrīt relatīvi neliela daļa respondentu – tā domā tikai 13 līdz 20% aptaujāto. Šo tendenci komentē P. Strautiņš: «Acīmredzot tauta sāk novērtēt, cik sarežģīta māksla var būt valsts pārvaldīšana.»

Arī politologs F. Rajevskis uzskata, ka šādi pētījuma rezultāti ir likumsakarīgi. «Krīze mums ir daudz ko iemācījusi. Sabiedrība beidzot saprot, ka situācija Latvijā ir tik sarežģīta, ka nedrīkst katrai ķēkšai ļaut vadīt valsti.