Tranzītkravu daudzums šogad pieaug

Ostas un tajā skaitā trīs lielās ostas aizņem pavisam nelielu Latvijas piekrastes daļu, taču bez šīm ostām visa valsts būtu pavisam savādāka. Lielā mērā to nosaka ostu līdzdalība starpvalstu kravu plūsmu apkalpošanā, par kuras aktualitātēm NRA.lv stāsta Latvijas Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.

Šis gads vismaz pirmo piecu mēnešu garumā ir salīdzinoši labs, bet riski nozarē saglabājas diezgan lieli, – saka A. Maldups. – Pagājušais gads bija smags. Šogad kopumā pārkrauts par diviem miljoniem tonnu vairāk nekā tikpat ilgā laikā pagājušajā gadā. Tagad aizpagājušā gada līmenī atgriežas ogļu pārvadājumi, bet naftas produkti paliek mīnusos. Lielo ostu darba rezultāti atšķiras. Ventspilij ir +20% pret pagājušo gadu, Liepājai – pat +24%, bet Rīga ir nedaudz mīnusos uz naftas produktu iztrūkuma rēķina.

– Cik tālu pavirzījušies nodomi aizvietot energoresursus ar cita veida kravām?

– Konteinerkravu plūsma palielinās, parādās jauni kravu nosūtītāji un saņēmēji. Ļoti daudz tiek strādāts ar Ķīnu, kur mēs saskatām vislielāko potenciālu. Papildus tam nāk arī Indijas un Irānas virziens. Centrālāzijā mums ir jau iestaigātas taciņas. Krievijas tirgus tāpat paliek svarīgs.

– Pēc Ķīnas premjerministra ierašanās Rīgā uz 16 + 1 pasākumu ar tam pieskaņoto Ķīnas preču vilciena sastāva pienākšanu varēja nodomāt, ka turpmāk šādi vilcieni nāks gandrīz katru dienu.

– Pirmais vilciena sastāvs no Ķīnas pilsētas Ivu pierādīja, ka preču vilcienam iespējams veikt 11 tūkstošus kilometru 12 dienās. Tas ir ļoti labs rādītājs. Maijā tika nosūtīti divi vilcieni uz Ķīnu. Kravas tiek meklētas gan austrumos, gan rietumos, lai varētu nodrošināt vagonu un konteineru apriti.

– No gaisa tiltiem Rīgā un vēl citiem skatpunktiem Latvijā redzētais atstāj iespaidu, ka no oglēm atšķirīgu Latvijā ienākošu dzelzceļa kravu tomēr nav ļoti daudz.

– Gaisa tilts ved pāri sliedēm pie dzelzceļa stacijas Liepājā, kur puse no pārvadātajām kravām ir graudi. Tāpat konteinerkravas Latvijā pienāk un līdz ostām aiziet katru dienu. Konteineru plūsmas apjoms šogad ir rekordlīmenī, Latvijā nekad agrāk tāda nav bijis. Šajā skaitā ir arī kravas no Ķīnas, lai arī ne kā pilnībā sakomplektēti vilcienu sastāvi. Tādi nonāk līdz Baltkrievijai, un tur Ķīnas kravas tiek pievienotas tiem vilcienu sastāviem, kuri iet uz Latviju. Ja ir pilotvilciena sastāvs jauna maršruta apgūšanai, tad mēs to rādām un par to stāstām. Turpretī tad, kad sākas šā maršruta tīri komerciālā ekspluatācija, kravu īpašnieki nebūtu sajūsmā, ja mēs pārāk daudz stāstītu. Uzņēmēji nevēlas atklāt savus maršrutus konkurentiem.

– Šā gada pieaugumu kravām iespējams izskaidrot ar pērnā gada kritumu, bet kā ielūkoties nākotnē vai tajos apstākļos, kas visas šīs svārstības diktē?

– Patiešām, tirgus situācija ir neskaidra. Būtu pārdroši jau šodien kaut aptuveni paziņot 2017. gada kopējos rezultātus. Protams, darām visu iespējamo, lai saglabātu pašreizējo kravu pieaugumu, bet riski un asā konkurence paliek.

– Vai situāciju iespējams mīkstināt, pievēršoties tranzīta infrastruktūras pilnveidošanai par Eiropas Savienības palīdzības fondu naudu?

– Viss ES finansējums attiecībā uz ostām 2014.-2020. gada plānošanas periodā ir veltīts tam, lai palielinātu drošību dažādos aspektos. Tā var būt navigācijas drošība, satiksmes drošība ar sauszemes pievedceļu uzlabošanu vai vides sakārtošanu, kas varētu atvieglot industriālo teritoriju attīstību ap ostām. Sevišķi liels šis atbalsts ostām vairs nav paredzēts. Cik nu naudas ir, tik ostas izmantos ļoti lietderīgi. Kapitālieguldījumiem pārkraujamo kravu apjoma palielināšanai šobrīd nav pamata. Liekam uzsvaru nevis uz kravu apjomu, bet uz papildu pievienotās vērtības radīšanu – kravu apstrādi, atmuitošanu, ražotņu attīstību. Sadarbībā starp ostām un pašvaldībām virzās vairāki šādi projekti.

– Vai tranzītkravu pārvadāšana pa sauszemi Latvijā ir valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš un divu privāto dzelzceļa pārvadātāju monopols?

– Nē, lielākā daļa konteinerkravu no Latvijas tiek aizvesta ar autotransportu. To adresāts ir Krievija, konkrētāk sakot, no Rīgas nepilnu tūkstoti kilometru attālā Maskava. Tas ir attālums, kādā dzelzceļam nav viegli konkurēt ar automobiļiem, kas pieved kravas jebkurā klienta norādītajā vietā. Ja kravas jāved lielāku attālumu, tad gan priekšrocības atgūst dzelzceļš.

– Runājot par tālo pārvadājumu sadaļu, jāpiemin Latvijas līdzdalība pašreiz notiekošajā pasaules izstādē Kazahstānas galvaspilsētā Astanā.

– Mūsu dalība šajā izstādē bija pilnīgi nepieciešama, jo izstāde ir ļoti svarīga Kazahstānai. Ja mēs nespētu savākties uz izstādi, tad attieksme pret mums turpmāk būtu atbilstoša tādai nevarībai. Tagad toties attiecībās ar mūsu lielāko partneri Centrālāzijā viss būs labi. 10. jūlijā Astanā sāksies speciāli transportam veltīta nedēļa, kurai pieskaņoti dažādi pasākumi Latvijas paviljonā. Ceram tajos redzēt interesentus no visas pasaules. To visu vainagos Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa piedalīšanās.

Arnis Kluinis

Foto: LDz